Tātad vakar piedzīvoju pēdējo darba dienu. Cerams, ka tā bija mana pēdējā pēdējā darba diena iekš Taxi Kurir. Un cerams, ka neviens tā arī īsti nepamanīs, ka esmu nozudusi.
Kopš atlūguma iesniegšanas tomēr esmu dzīvojusi tādā kā reibumā un saskaņā ar sevi. Iekšā ir patīkami daudz darbīgās enerģijas, nevis agresivitātes. Piemēram, šodien pamanījos pilnībā pārkārtot dzīvokli, divreiz aiziet uz veikalu un vēl izcept mafinus. Un esmu apmierināta un iekšēji gandarīta, un dejotīga, un draiska, un… un… un… ! Un dzīvoju šodien vienā ritmā ar šo melodiju.
Galvenajam varonim gan es laikam ļautos pavedināties.
Ak un jā, teju vai piemirsu, chupatiņas balva šobrīd žūst un tuvāko dienu laikā uzsāks savu ceļojumu pie viņas!
Pūče pēta 