Pūče pēta

Šodien rakājos pa vecām zviedru valodas grāmatām, ar domu viegli uzprišināt savas zinības. Un atradu fragmentu. Autors ir kāds Jonass Gardels, zviedru rakstnieks, par kuru Latvijā šķiet neviens dzirdējis nav. Vismaz googles mātei atrast neizdevās. Līdz ar to neizdevās atrast arī tulkoto versiju darbam, tā ka pirmo reizi mūžā iemēģinu roku tulkojot daiļliteratūru. Turklāt no zviedru valodas. Saudzību, lūdzu. Vietām tulkojums var atšķirties no oriģināla – vismaz kaut kādu labskanību jāsaglabā – bet domu centos paturēt.

Prērijas suņi

(izvilkums)

Pasaulē ir tik daudz dīvaiņu, viņi kļūst traki, lai varētu izturēt.

Viņi risina savas problēmas – katrs pa savam

Viens uzmācas cilvēkiem metro.

viens cits iesaistās vai katrā miera organizācijā,

trešais dzied un izskatās priecīgs,

ceturtā sabrūk un raud kā bērns.

Viņai garām, kur viņa guļ, paiet piektais ar bībeli rokās,

un tas, kurš viņai palīdz piecelties, ir septītais,

un viņam rokās ir bībele.

Viņi bēg, viņi bēg vājprātā.

Viens sev noskuj matus un pārtop briesmonī,

viens cits rij mazas ripiņas, lai nebūtu tik skumjš,

trešais ir gatavs iet cietumā, lai izvairītos no ieroča nēsāšanas,

ceturtā nopērk “Balsis radio-TV”*, jo tad viņa zina, ka pasaule pavisam noteikti

vēl eksistē, vēl vismaz nedēļu,

piektais slauka sniegu no Sēdermalmes trotuāriem,

sestais frīstailā staigā turp un atpakaļ pa Bundesielu,  turp

un atpakaļ, viņš pielīdzina soļus mūzikai.

Pasaulē ir tik daudz dīvaiņu, bet visi jau nav tikai dīvaiņi, eksistē arī idioti:

idioti, lunātiķi, izvarotāji, maniaki, idioti, politiķi, sportisti

un garā vājie,

tos ir jāatšķir!

Ir arī vienaldzīgi cilvēki un viņi ir tie, kuru žēl.

Cilvēks pārtop dīvainī, lai izturētu.

Ir tādi, kuri neiztur.

Tiem krīt par upuriem žiletēm, siksnām un tabletēm.

Viņu balsis var dzirdēt no auksta ūdens un

metro sliedēm, viņi saka:

“Jūs esat vainīgi pie mūsu zaudētajām dzīvēm!”

Un, ja tā ir patiesība, tā ir šausmīga.

Ir jākļūst par dīvaini, lai izturētu.

Viens spēlē klarneti Centrālās stacijas ieejas,

viens cits griež telefona numuru pēc telefona numura, bet noliek

klausuli pirms kāds pagūst atbildēt,

trešais iet ar katru gida vadītu grupu pa Nacionālo muzeju,

ceturtais pārdod savas dzejas trafaretus uz ielas,

piektais raksta atbildi pēc atbildes uz dažādiem iepazīšanās sludinājumiem, bet nekad nenosūta

vēstules, sestais salej sevī alu un tic gaišākai nākotnei.

Pasaulē ir tik daudz dīvaiņu, viņi kļūst traki, lai varētu izturēt.

Mani sauc Jonass Gardels un es gribu, lai jūs mani mīliet.

*Röster i radio-TV – agrāk izdots iknedēļas laikraksts Zviedrijā.