Saraukts purniņš

Šodien biju spiesta konstatēt, ka mans Narvesen pārdevējs ir devies uz labāku darba vietu. Neesmu viņu redzējusi jau vairāk nekā mēnesi. Tas skumdina :(

Darbadiena

Šodien ar vienu klienti sabļaustījāmies. Noliku klausuli un sapratu, ka šobrīd mēs abas viena otru uzskatām par, ja ne gluži retardētām, tad par nepārāk gudrām gan.

Pūče zem mikroskopa

Šodien gāju pa ielu un sapratu, kāpēc tieši esmu tik sasodīti  fucked up. Lai arī jau vairāk nekā 23 gadus esmu XX hromosomas pārnēsātāja, es tā arī sevī neesmu atradusi sievieti. Redzu pati sevi kā vienkāršu homo sapiens, būtni uz divām kājām, nevis kā sievieti.

Būs jādodas svētceļojumā un viņu beidzot jāsameklē.

Kā Alise atgriezās Brīnumzemē

Tā nu sagadījās, ka nopirku biļetes uz Tima Bērtona (Tim Burton) jaunāko sniegumu Alisi Brīnumzemē (Alice in Wonderland). Aizgāju, jo lielu iespaidu uz mani vienmēr ir atstājis trio Bonema-Kārtere, Deps un Bērtons (Līgava-Līķis (Corpse Bride), Čārlijs un Šokolādes fabrika (Charlie and the Chocolate Factory), nemaz nerunājot par Svīniju Todu (Sweeney Todd: The Demon Barber of Fleet Street)). No zāles izgāju, nē, ne vīlusies, bet neiespaidota.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Pūčhipokrāts?

Sēdēju darbā un aizdomājos. Esmu principā pret eksperimentiem ar dzīvniekiem, vienalga – žurkām, pērtiķiem vai strausiem. Un tagad iztēlojos situāciju. Ir izstrādāta teorija, kā būtu iespējams iznīcināt to sasodīto raidītāju manās smadzenēs. Taču pirms teorija tiek izmēģināta ar cilvēka smadzenēm, ārsti vēlas veikt izmēģinājumu ar dzīvnieka smadzenēm. Tātad, jautājums:
Vai es joprojām izturētos noraidoši pret eksperimentiem ar dzīvniekiem un atteiktos no ārstniecības līdzekļa?

Vai arī es atļautu eksperimentu, domājot tikai par to, ka tas nolādētais tehnikas gabaliņš beidzot tiks aizvākts?

maziņš :)

Pūčei vakar bija algas diena, tāpēc viņa nolēma sev šo to uzsaukt :)

Nākamā pietura – Šķirotava

Sabesījos jau atkal. Aizdomājos par to, cik nenormāla rutīna ir mana ikdiena. Zinu jau gandrīz katru savu soli. Piemēram.

Ir pirmdiena. Tātad, darbs sākas 11.30. Tas nozīmē, ka modinātāju uzlieku uz 8.45. No gultas izkāpju 9.15. Eju uz dušu.  Dušā pavadu tieši 20 minūtes. Izkāpju no dušas. Aizeju uz virtuvi. Atkarībā no garstāvokļa izņemu no ledusskapja kolu/uzlieku ūdeni tējai. Paņemu kolu/tēju un kaut ko ēdamu, ko varu ātrumā paķert, aizeju atpakaļ uz istabu. Pabīdu dzivesbiedru nostāk un apsēžos pie kompja. 10 minūtes pavadu pārlasot tvnet ziņas, pārbaudot e-pastu un sakārtojot Farmvilu. Pieceļos. Aizeju izžāvēt matus. Saģērbjos. Iztīru zobus. Uzkrāsojos. Konstatēju, ka kavēju. Uzlieku šalli, cepuri, mēteli un izskrienu pa durvīm. Aizeju līdz peronam. Nostāvu 5 minūtes, jo esmu atnākusi pārāk ātri. Iekāpju vilcienā. 35 minūtes ceļā. Izkāpju no vilciena. Ieeju rimi. Nopērku sev pusdienas. Eju uz darbu. Izeju cauri tunelim. Domāju, vai iet pa Audēju ielu vai cauri Jāņa sētai. Eju pa Audēju ielu. Nonāku līdz darbam, gaidu liftu. Tieši 11.26 atveru durvis. 11.27 ielogojos un aizeju taisīt tēju.

Tādi nu ir mani rīti. Atšķiras tikai darba laiku un braucienu garums.