Sociālā psiholoģija vs. es

Kādu dienu sociālās psiholoģijas pasniedzējas izstarotā radiācija saēdīs manu veselo saprātu dzīvu. Tikmēr taps šis…

 

Tīrs, nerediģēts materiāls.

 

Kā būtu, ja uz katru dienu tiktu piešķirts konkrēts skaits “Jā” un/vai “Nē”?

Ieplānotās darbības plānojas reizi minūtē un tūkstošiem gadu, bez izmaiņām ierakstīti zemes grāmatā, saglabāti uz mūžu, bez iespējām izdzēst.

Agrārās iespējas izgrebj mazus alvas zaldātiņus sniegainā ledus masā, dzerot ledainus kalna strauta ūdeņus piecdesmit vārdu apjomā.

Vecs projektors uz galda vientulīgi žēli sīc, pieskaņojoties drūmai odu grupdomāšanai vienprātīgi pieņemot nesamērīgus argumentus par vispārzināmu patiesību.

Grāmatas “ēzeļa ausis” plivinās kondicionētā caurvējā, bezspēcīgi spītīgas, turēsies kopā, pašķīst kur kurā, līdz laipni-jaukais Teds saliek rociņas lūgšanā un ar šizofrēniski-telepātisku spēku sašuj grāmatu kopā, noslēpj grāmatu plauktā.

Mazi jonu kanāliņi urbjas man cauri kā gramatiski pareizi jaukti salikti teikumi sirreālistiskā dadaisma mežonībā, plivina spārnus bez nosacītas sintakses.

Vēlēšanu diskusiju nomākti pērtiķēni mētājas ar banānu lapām, skaļi dziedot neesošas valsts himnu, skaita spiedzošās balsīs patriotiskus dzejoļus, pamatojoties uz koku mizās ierakstītām māņticībām, kurās nekad nesnieg.

Plīša lācītis smīn man sejā, nelaimīgs, pazaudējis piecpadsmit latus derībās par oranžas grāmatas nespēju elpot un dzīvot pēc likumiem, kas tajā iemitināti.

Neesi ģeķis, velc savu vezumu, ar saviebtu seju, sarauktām uzacīm, dzīvu naidu, ar savu aramo, pilns nelaimes vēstošu melnu kvieša graudu, nejauši izberot pilnu abru applausu pilna gaisa.

Un tomēr savā sociālajā nolemtībā nebeidzamu vārdu virknes veido zīļu virtenes, ar sērkociņiem saspraudītas, kastaņi smejas, īsta asins pirts.

Mijiedarbība lēkā pa garlaicības tramplīnu, realizējot kaucošu prototipu paredzējumu.

Mēs neesam tās gaidas, kas ir tavās ekspektācijās, mēs esam tintes noķēpātas žāvas un apgrauzti briļļu rāmji.

Būs gana saganītu ganu, kas gana vārdus, dzenā komatus, gana.

 

Jūtu veselo saprātu par mani ņirgājamies, baidos no nākamās lekcijas.

 

2 komentāri

  1. marts 6, 2012 plkst. 9:37 pēcpusdienā

    Re, šitā dēļ vien ir vērts atgriezties pie studijām! ;) Balti skaužu!

  2. Māris said,

    novembris 14, 2016 plkst. 3:24 pēcpusdienā

    nezināju, ka pastāv sociālā psiholoģija.


Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: