Junioru atklāsme

marts 12, 2012 plkst. 4:51 pm (Pūčošanās, Standarta situācijas)
Tags: , , ,

Šodien sapratu, ka psihologa amatam esmu par niķīgu, lecīgu un neiecietīgu. Varbūt labi, ka sapratu to gana ātri.

Bet varbūt mums to vienkārši jāpiedod, mēs vienkārši vēl esam pirmkursnieki un iecietību mums mācīs, teiksim, otrajā vai trešajā kursā.

 

Juniori, mļin.

2 komentāri

  1. biedrs Dže (@Dzherijs) said,

    oktobris 28, 2012 plkst. 8:44 am

    Pirmos četrus gadus mazāk māca no jauna, vairāk māca aizmirst līdz šim zināto, mēģina iepotēt spēju atteikties no stereotipizācijas, pētot likumsakarības.

    Atbildēt

  2. Aiva said,

    maijs 25, 2018 plkst. 10:09 am

    Man jau šķiet, ka tas jāmācās visu mūžu un ik palaikam sev tas jāatgādina..

    Atbildēt

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

Gravatar
WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. ( Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. ( Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. ( Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. ( Log Out /  Mainīt )

Atsaukt

Connecting to %s

%d bloggers like this: