marts 12, 2012 plkst. 4:51 pēcpusdienā (Pūčošanās, Standarta situācijas)
Tags: juniori, niķošanās, RSU, veselības psiholoģija
Šodien sapratu, ka psihologa amatam esmu par niķīgu, lecīgu un neiecietīgu. Varbūt labi, ka sapratu to gana ātri.
Bet varbūt mums to vienkārši jāpiedod, mēs vienkārši vēl esam pirmkursnieki un iecietību mums mācīs, teiksim, otrajā vai trešajā kursā.
Juniori, mļin.
 | Mareks ziņā Vaļības diena |
 | Vilis ziņā Ultimate challenge I |
 | Gatis ziņā Latvija – Spānija, 13.10… |
 | Eva ziņā Latvija-Spānija. 15. –… |
 | Mareks ziņā Pūče izlīdzēja mājasdarba… |
biedrs Dže (@Dzherijs) said,
Oktobris 28, 2012 plkst. 8:44 priekšpusdienā
Pirmos četrus gadus mazāk māca no jauna, vairāk māca aizmirst līdz šim zināto, mēģina iepotēt spēju atteikties no stereotipizācijas, pētot likumsakarības.
Aiva said,
maijs 25, 2018 plkst. 10:09 priekšpusdienā
Man jau šķiet, ka tas jāmācās visu mūžu un ik palaikam sev tas jāatgādina..