Mazliet aizkaitinājos

Un šoreiz ne tikai ar savu nostāju pret jauniešu seksuālo izglītību skolās un seksa jautājumu kātādu (skat. http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/301354-pujats_jauniesiem_lidz_laulibam_jaievero_seksuala_atturiba), bet arī ar pēdējo rakstu par viendzimuma laulībām (http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/301690-pujats_viendzimuma_laulibas_ir_pretdabiskas)

Es tādā rāmā trešdienas vakara mierā sēžu un lasu un šī cilvēka aizspriedumainība un liekulīgā baznīcas viedokļa izreklamēšana acu priekšā burtiski vizualizējas.

Manuprāt veselīgi un pastāvīgi domājošam cilvēkam tomēr vajadzētu dot iespēju izvēlēties savu dzīvesveidu pašam (uzsvars uz “veselīgi”, lai kāds gadījuma pēc kā pretargumentu nesāktu minēt slepkavas, zagļus blablabla un blablabla). Argumenti uz kuriem Pujats balstās vietām ir pat uzjautrinoši:

“Ja visi kļūtu par gejiem, tad vienā paaudzē visi izmirtu.” Vai viendzimuma laulību pieļaušana visus pasaules iedzīvotājus vienā mirklī padarītu par homoseksuāli orientētiem? Un, vai tādēļ vien, ka diviem vīriešiem vai divām sievietēm netiek dota atļauja savā starpā apprecēties viņi/-as pievērsīsies pretējam dzimumam? Absurdi!

“Viss gan dzīvnieku, gan cilvēku pasaulē pastāv uz divu dzimumu pamata un ja kādam ir novirzes, tas ir netikums.” Pasaulē pastāv vairākas dzīvnieku sugas, kuras ar pretējo dzimumu pārojas vienīgi, lai radītu pēcnācējus. Pārējā laikā viņi labprātāk sadarbojas paši ar savu dzimumu.

“Kāpēc būtu cilvēki ar likuma spēku jādzen kādā šķērsielā?” Šeit man rodas pretjautājums. Kāpēc ar baznīcas spēku būtu jāierobežo cilvēka izvēles brīvību?

Vārdu sakot, kardināl Pujat, man pret jums nav nekādu pretenziju, bet lūdzu nākamreiz centieties neļaut vaļu aizspriedumiem un pirms interviju sniegšanas sagatavot arī savu argumentu pamatojumus.

Par lietām

Neparasti, bet mana dzimšanas dienas depresija parādījās dienu pēc svinīgā pasākuma, dienai iepriekš liekot svētu mieru.

Vakar gulēju aizvērtām acīm un domāju cik ļoti atkal gribētos būt tai piecgadīgajai meitenei. Bez kompleksiem, dzīvi uztverot ar sajūsmu, ignorējot slikto vai vismaz izturoties pret to lietišķi. Kad nekas neliekas pārāk dīvains un iztēlei nekas nav neiespējams. Gulēju un domāju, ka viņa ir kaut kur pazudusi. Un nespēju saprast, kur viņa ir palikusi. Jo… viņai taču bija tas pats vārds un uzvārds, tās pašas acis, tā pati balss un tomēr, pēc astoņpadsmit gadiem viņa ir iznīkusi. Un es… es kļūšu tikai vecāka un vecāka, līdz aizmirsīšu, ka vispār kādreiz esmu bijusi piecus gadus veca.

On my way

Puspievērtas acis un otrreiz uzlieta piparmētru tēja. Fonā mazs dzīvnieciņš skrien un R.A.P. dzied par dienu, kad mirsim. Smaržo pēc siera radziņiem. Viegli kaunos, jo kursa darbs tā arī netiek rakstīts no sirds.

Kā būtu ar vienu gulētiešanu?