blēņas un nedarbi

Biju stingri apņēmusies nebūt no tiem aptrakušajiem mājdzīvnieku turētājiem, kas spēj runāt tikai par saviem mazajiem dzīvnieciņiem. Diemžēl tasno manas puses bija pilnīgs fail! Lai nu kā, tāpat šobrīd viņa ir interesantākais manā ikdienā un blogu kaut kā ir jāpapildina.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »

Viegla vilšanās

Šovakar negaidīti un negribēti atklāju, ka mans mazais dzīvnieciņš, kuru veikalā man pavisam pārliecinoši iepārdeva kā meiteni, izrādās ir puisis.

Tagad esmu apmulsusi. Ir radikāli jāmaina dzīvnieciņa vārds, jo vārdu Odrija nav iespējams pārveidot vīriešu dzimtē. Visi iepriekšizdomātie puiku vārdi vairs nepiederas. Piedāvāju ignorēt viņas/viņa spējo dzimuma maiņu un turpināt viņu saukt par Odriju, bet tam neviens nepiekrita. Tā vietā piedāvāja man izmest šo ārā un nopirkt meiteni.

Pagaidām esmu krietni apmulsusi.

Ģimenes pieaugums

Vakar, pavisam neplānoti, mans dzīvoklis papildinājās par vēl vienu iemītnieku. Viņa ir maziņa, smilšu brūna, lielām ausīm, Odrijas Hepbernas acīm un spurīgu raksturu. Mīl grauzt un ārdīt visu kam tiek klāt.  Īpašas prasmes: čivināt mājas uzkopšanas laikā. Uzminējāt? Protams, ka nē. Nu tad iepazīstieties ar manu jauno dzīves biedreni – degu jeb čīles vāveri.

Mājās cienījamā jaunkundze ir pavisam neilgu laiciņu, taču ir pamanījusies apgriezt vienu istabas stūri kājām gaisā. Visur mētājas siens un granulas. Visai nepatīkama īpatnība (kas man vakarnakt lika viņu nodēvēt nevienā citā vārdā kā vien par monstru) ir skriešana pa riteni nakts laikā.

Anyway, pagaidām esmu visai apmierināta. Meitēns ir smuks, ar vāveres ģīmīti un fantastisku asti.

7 ir nejaukākā atzīme, bet lai jau…

Pavisam nejauši atklāju, ka esmu pievienota septiņlietu listei, turklāt no veseliem diviem ļautiņiem – Edgara un Salaveča. Nu pateicība viņiem – tagad zinu, ka izņemot nepe un reizēm Džeriju, kāds arī lasa.

Esmu visai pļāpīgs radījums, tāpēc nekā daudz jauna par mani uzzināt nesanāks, bet lai jau būtu.

1. Lai arī visiem lielos, ka pirmais skūpsts man bija 20 gadu vecumā, ´patiesībā tas bija jau 4 gadu vecumā, kad mans labs draugs mani pārilecināja, ka pirms dejošanas ir jāskūpstās. Man neko diži nepatika. Turklāt mūs pieķēra viņa brālis un tas atteicīgi aizgāja tālāk līdz mūsu vecākiem.

2. Manas pirmās atmiņas ir no gada vecuma un tajās es spēlēju Melno Pēteri un mācījos burtiņus un skaitļus. No vecāku stāstītā, divos gados mēdzu laiski gulēt un dziedāt visas dzērājdziesmas pēc kārtas.

3. Bērnu dienās skaitījās, ka man ir absolūtā dzirde. Piecu gadu vecumā iestājos mūzikas skolā, kur divus gadus mācījos spēlēt vijoli. Vēlāk pārcēlos un mācības nācās pārtraukt, taču drīz vien ķēros pie klavierspēles privātstundām. Beigu beigās nekas labs no manis nesanāca, bet to, ka esmu pirmais soprāns tīri labi var dzirdēt, kad mani nokaitina.

4. Skolā sāku iet 6 gadu vecumā. Pirms tam bija bērnudārzs, kurā biju vienīgā meitene starp veselu zēnu baru. Bērnudārzā skaitījos “lielā”, jo biju viena no vecākajiem bērniem, tādēļ varēju negulēt diendusu. Bija tikai viens noteikums – kopā ar mazajiem jāsakāpj gultā un jānogaida līdz citi iemieg, savādāk kļūs greizsirdīgi un niķosies.

5. Gadu strādāju Svētdienas skolā par skolotāja palīgu. Pati nomācījos šajā skolā vairākus gadus. Turpat esmu iesvētīta. Pēc ticības – luterāne.

6. Pusaudzes gados aizrāvos ar rakstīšanu. Tas ir neglīts pleķis manā biogrāfijā un man par to ir ļoti, ļoti kauns, bet nu… nebiju ne īpaši gudra, ne smuka, tādēļ kaut kādu veidu kā izcelties nācās sameklēt. Bet visā visumā man laikam gāja tīri labi, jo par mani rakstīja pat Lauku Avīze. Dzejoļi un daļa stāstu joprojām ir pieejami internetā: tā kā pati lapu netaisīju, attiecīgi man nav iespējas viņu izdzēst.

7. Man nav ne jausmas, kas ir logaritmi. Nekad nēsmu viņus mācījusies. 12. klases sākumā nomainīju skolu un iepriekšējā skolā 11. klasē mums mācīja trigonometriju. Jaunajā skolā 11. klasē viņi bija mācījušies logaritmus un 12. klasi sāka ar trigonometriju.

Nu tā, tas tā kā būtu viss. nepatīkamākā daļa ir tā, ka praktiski visi, kuru blogus man patrāpās palasīt, ir jau atbildējuši, tāpēc septiņus savākt nu galīgi nesanāk, tāpēc daru ko varu.

Labprāt dzirdētu šo to jaunu par:

Felipe (it kā es neko par tevi nezinātu)

Minikin

Nepe

x-f

Atlikušos izdomājiet paši.

Epifānija

Sākot ar pagājušo nedēļu, friziera profesiju vērtēju augstāk nekā ārsta – tie nabadziņi mani ārstē jau padsmitus gadu un vēl netiek galā. Friziere tikmēr manus sabojātos matus salaboja vienā nedēļā. Savus bērnus sūtīšu frizierskolās ;)

Par kjeepaam un atgaadinaajumiem

Esmu paziistama ar savaam ierastajaam klizmaam un nelaimeem, kuras visvieglaak apziimeet kaa murxxismus. Peedeejaa laikaa biju dziivojusi tiiri mieriigi, bez jebkaadaam uzkriitoshaam kjibeleem. Shkjiet liktenis sadomaajaas man atgaadinaat par manu laastu.

Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »