Pulkstens 4:30 a.m. Tiek atvērtas acis, atspiests modinātājs. Izrāpšanās no gultas notiek plkst. 4:40 a.m. Ātra saģērbšanās, somu aizstiepšana, mašīnā iekšā un uz lidostu prom. Iebraucam lidostā īsi pēc 5. Check-in telpā satieku kolēģi, aizejam sačekojamies, seko paklīšana pa Narvesen, lai veiktu pēdējā brīža cepumu, žurnālu u.c. dārgu mēslu iepirkšana un dodamies tālāk uz security. Viss notiek bez aizķeršanās, tiekam garām arī muitai un pēkšņi atjēdzos autobusā, kam jāaizvizina līdz lidmašīnai.
Mans pirmais lidojums. Sirds mazliet uztraukti sitas. Iekāpjam lidmašīnā, apsēžos pie loga, sagaidu pacelšanos un… aizmiegu. Atmostos tikai, kad lidmašīna atsitas pret zemi. Sveicināta Zviedrija! Dodamies ārā, izejam cauri security (kura šoreiz man uzpīkstina) un dodamies bagāžas meklējumos. Bagāža atrodas, vēl tualete sameklēta un nu jau izejam paskontroli un satiekam mūsu šoferīti, kam būs tas gods aizvizināt līdz Södersjukhuset, kur arī notiek visas mūsu nodarbības. Aizvizinamies līdz galapunktam, apmaldāmies slimnīcā, atrodam vietu un ieejam telpā, kas p ilna ar zviedriski runājošiem ļautiņiem. Par laimi nav nepieciešama iepazīstināšana, visiem skaidrs, ka esam Riga un pilnīgi pietiek ar identifikācijas kartiņām, kuras rūpīgi jāpiesprauž visiem redzamā vietā pie apģērba.
Uz katra gada noliktas lapiņas, zīmulis un milzīgs katalogs, kurā atrodas visa mācāmā viela. Pirmā doma, kas ienāk prātā uz mapi paskatoties: uz tās būtu ērti pagulēt. Lekcijas absolūti nenotiek pēc plāna. Jau pēc 40 minūtēm izziņo pirmo kafijas pauzi, kuras ar kolēģi izmantojam nu galīgi ne kafijas dzeršanai. Drīz pēc pirmās pauzes, seko otrā un drīz pēc otrās, seko pusdienas. ņemot vērā, ka pulkstenis Zviedrijā rāda tikai 11:00, nejūtu nekādu vēlmi pēc ēdiena, bet nu – bezmaksas barība ir un paliek bezmaksas barība. Aizmaldamies līdz slimnīcas ēdnīcai, kur mūs sagaida fantastiska ēdiena aromāts. Pusdienās nobaudīju vienkārši fantastisku gulašu, nerimšos līdz neatradīšu rcepti un pati nebūšu izmēģinājusi!
Pēc pusdienām seko lekcijas un atkal kafijas pauze un tad jau, trīs stundas pirms oficiālajām beigām, tiekam palaisti brīvībā. Ieņemam startu ceļā uz autobusa pieturu, pa šo laiku mums pievienojusies vēl trešā kolēģe un visas trīs draudzīgi ceļojam uz viesnīcu. Uz autobusu nākas skriet, koferiem aiz muguras lēkājot, bet pagūt pagūstam. Gandrīz noguļam pieturu, tomēr izkāpjam pareizi un dodamies uz tunelbāni. Un šeit notiek mana pirmā ķibele. Esmu makā ielikuši biļeti, bet nu tā ielikusi, ka atrast vairs nevaru! Galu galā, Maija padod man savu biļeti tieši konduktores acu priekšā un viņa mani ielaiž ar to pašu biļeti :). Galu galā, līdz izkāpšanas pieturai tiekam. Tagad sākas problēma ar aizceļošanu līdz viesnīcai, bet arī ar to tiekam galā visai viegli. Viesnīca ir glīta, baroka stila ēka, kas atrodas uz gājēju ielas – Drottninggatan 77. Ideālāku vietu vēlēties nevarējām. Pašas istabiņas gan ir ļoti maziņas – tualetei un vannas istabai vieta neatrodas, tādēļ, lai tiktu uz tām, jāšķērso koridoru.
Noliekam mantas un dodamies iekarot Drottninggatan – Vecpilsētai nepietiek spēka. Tā nu izpētīju veikalus, paklīdu, paelpoju Stokholmas gaisu un viesnīcā atgriezos jau diezgan pamodusies.
Miegs bija veselīgs.
