Latvija – Spānija, 13.10 – 14.10

Oktobris 18, 2009 plkst. 11:58 pēcpusdienā (Tāpat)
Tags: celot, lidojums, silts, spain, spanija

Pieceļamies relatīvi agri – 06.30. Ar mokām izraušamies no gultām un drebinādamies veicam pēdējās svarīgākās procedūras. Ap 9 ierodamies lidostā, izejam visas vajadzīgās kontroles un mocības un esam jau iekšā. Īsi pirms iekāpšanas, uzzinu, ka Ryanair darbojas pec principa “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ” – par savu vietu jācīnās ar zobiem un nagiem. Lidmašīna ir pārbāzta un, somas zobos iekāruši, abi ar Filipu atrodam divas brīvas vietas. Tiklīdz iekārtojamies, tiek konstatēts EPIC fail. Aiz muguras sēž divi jaunie vecāki ar mēnešus 9 vecu mazuli, kurš bļauj aizgūtnēm. Ar bailēm sagaidām katru klusuma pauzi, jo jau tagad zinām, ka pēc tās sekos vēl skaļāki brēcieni.
beidzot izkāpjam Londonas Stansted lidostā, samocījušies, saburzījušies un sāpošām galvām. Un sākas jaunais piedzīvojums – 7 stundu nīkuļošana un nākamās lidmašīnas gaidīšana. Nav tik traki – Londonā ir savi 15-16 grādi, vismaz nav jāsalst. Lielākā daļa laika tiek pavadītas ārā sauļojoties. Dotajā brīdī Londonas lidosta saņem manu augstāko novērtējumu, jo īpaši labierīcību jomā.
Vēlu vakarā ielidojam Žironā un, tā kā nākamā lidmašīna gaidāma jau 08.05 nākamajā rītā, novietojamies lidostas telpā uz nakti. Tā bija viena no drausmīgākajām pieredzēm manā mūžā. JO: 1) ir pilns ar limonādes/sviestmaižu/kārumu automātiem, bet neviena kafijas automāta un oktobrī Spānijas naktis nav siltas 2) lai arī http://www.sleepinginairports.com Žironas lidostu atzīst par labu esam, es un mans dibens esam spiesti iebilst – krēsli ir ļoti neērti un cieti 3) 04.00 no rīta mūs pamodina ārkārtīgi pārskaitusies security pārstāve, kura paziņoja, ka mums nekavējoties visu jānoliek pa vietām un vispār vēlams būtu mūsu klaidonīgā paskata kompānijai tīties prom. Acīmredzot tukšajā lidostā trūka sēdvietu.