Naktī man bija kārtējais murgs, kas sevī ietvēra kāda mana tuva ģimenes locekļa nāvi. Murgs bija tik reāls, tik dzīvs. Nekad nebija tik ļoti sāpējis un nezinu vai jebkad es būtu pamodusies un turpinājusi raudāt, jo murgs sekoja vēl tālāk realitātē un bija tik grūti piespiest sevi atcerēties, ka murgs šajā dzīvē nav iespējams, pāris apstākļu un sakritību dēļ.
Tomēr, pēc šīs nakts man radās jautājums. Vai sapnī cilvēkam var sāpēt tik pat ļoti cik dzīvē?
nepe teica,
Maijs 31, 2009 plkst. 2:05 pēcpusdienā
Kad cilvēks ir pie apziņas, tad cilvēka maņas piegādā impulsus centrālajai nervu sistēmai tai skaitā galvas smadzenēm. Šī informācija tiek reprezentēta, apstrādāta kā arī atspoguļota neironu tīklā un iespēju robežās sintezēta jauna informācija izmantojot dedukciju, indukciju vai kādus citus mūsdienās līdz galam neizzinātus algoritmus.
Cilvēkam aizmiegot viss ķermenis ieskaitot nervu sistēmu relaksējās. Tomēr galvas smadzeņu procesu reprezentācija turpinās arī relaksācijas procesā.
Tā kā cilvēks emocionāli pārdzīvo tikai to informāciju, kas atspoguļota ar viņa galvas smadzeņu neironu palīdzību, ir pilnīgi vienalga kādā veidā informācija tur nokļuvusi – ar maņu orgānu palīdzību, vai relaksācijas procesā izdarītiem secinājumiem.
Slikti sapņi ir nevēlami, jo tie ilgu laiku var atrasties neironu tīklā, un ir nepareizs realitātes atspoguļojums. Tie piedalās visos smadzeņu procesos un nevēlami traucē adekvātu secinājumu izdarīšanu.